Kā zināms, cilvēks var mīlēt ne tikai citus cilvēkus, bet arī citas lietas, piemēram, arī patriotisms ir sava veida mīlestība, jo īsts patriots mīl savu valsti no pašiem sirds dziļumiem. Māras Zālītes romānā “Pieci pirksti” var caur Lauras acīm redzēt, cik ļoti viņa mīlēja Latviju un cik mīlēta viņa sajutās pat tikko ieradusies uz perona: “Tādēļ Laurai ļimst kājas. Tādēļ ir tumšs gar acīm. Bet visvairāk no vēsts, ko saņem Lauras sirds. To sūta perons.
- Tev, Laura nekad nebūs jācīnās par manu mīlestību, nebūs jālūdz, nebūs jāprasa, jo tā jau tev pieder – mīlestība. ” Laura bija beidzot nonākusi Latvijā, kā bērnam, dzimušam Sibīrijā, Laurai bija viegli iemīlēties Latvijā, jo tā bija viņas tēvzeme. Tā viņu pasargās. Cilvēka dzimtene un tēvzeme viņu mīl, neskatoties uz neko, jo dzimtenei ir vienalga, no kurienes tu nāc, kamēr vien tev tā ir sirdī.
…
