Vincents Van Gogs sniedza savu glezniecības definīciju. Viņš uzskatīja, ka īsti mākslinieki neatkārto lietas tā, kā tie izskatās, bet jūt šos objektus, un tāpēc glezno. Van Goga darbi ir emociju vai iespaidu projekcijas. Viņš sāpīgi izjuta dzīves netaisnību, līdzjūtību apkārtējiem. Mākslinieks pastāvīgi bija konfliktā ar buržuāzijas pasauli. Radošums atspoguļoja dramatisku lietu skatījumu.
Sezānu sauc par postimpresionistu - mācoties no impresionistiem, pavadot laiku viņu sabiedrībā, kādu laiku piedaloties izstādēs, viņš joprojām palika pats, neiegūstot kolēģiem raksturīgos ieradumus.
Pola Sezāna darbs rotāja pirmo impresionistu izstādi. Pēc viņas viņš atgriezās dzimtajā Provansā. 20 gadus mākslinieks vadīja reliģiozu dzīvesveidu un strādāja bez apstājas. Tā rezultātā jaunākā paaudze sirsnīgi uzņēma 150 uz Parīzi nosūtītās gleznas. Postimpresionists strādāja pie pašportreta, aizrautīgi rakstija radus un draugus. Viņš neievēroja ainavas un klusās dabas. Viņš ienīst fantastiskus attēlus, uzskatot, ka ir svarīgi parādīt dzīvi bez izrotājumiem.
…
