Latvijas ārpolitikas attīstību no 1990. līdz 1993.gadam var iedalīt divos posmos. Pirmais aptver laika periodu no 1990.gada 4.maija līdz 1991.gada 21.augustam. Savukārt otrais posms attiecas uz notikumiem no 1991.gada 22.augusta līdz 1993.gada 6.jūlijam.
Pirmajā laika posmā valsts ārpolitiskie centieni tika veltīti tam, lai panāktu Latvijas starptautisku valstisko atzīšanu. Šis mērķis tika sasniegts līdz ar Latvijas Republikas faktisko neatkarības atjaunošanu 1991.gada 21.augustā. Toties otrajā laika posmā Latvijas ārpolitikas galvenais mērķis bija panākt PSRS (vēlāk Krievijas) karaspēka izvešanu no Latvijas teritorijas.
Jāatzīmē, ka 1990.gadā izveidotās Ārlietu ministrijas galvenais mērķis bija panākt Latvijas de facto atzīšanu. Kā nozīmīgas ārpolitiskās prioritātes tika definētas arī attiecības ar Igauniju un Lietuvu, kā arī kontaktu stiprināšana ar nozīmīgākajām starptautiskajām organizācijām, tomēr pamatuzdevums bija, izmantojot dažādus ietekmes kanālus, panākt Latvijas starptautisko atzīšanu.…
