-
Pārdomas par filmu "Stundas"
Lai gan visu šo sieviešu „attiecības” ar nāvi bija daudz maz vienlīdzīgas – bailes no nezināmā un tai pat laikā tajā kaut kas saistīja. Un tomēr radās šī vēlme doties taisni nezināmajā. Virdžīnija to centās saprast un iepazīt – varbūt tur būtu vieglāk kā šeit, uz zemes..? Un beigās tiešām izvēlējās nāvi.
Laura vēlējās skriet taisni neiepazītajā nāvē, taču viņa to nespēja – viņa tomēr izvēlējās dzīvi. Dzīvi bez saviem bērniem, vīra, ar kuriem acīmredzami nejutās dzīva, nejutās brīva!
Klarisa to redzēja no malas – nāvi.
Visas šīs sievietes nevienoja tikai filma. Tikai šī grāmata, šis stāsts. Viņas visas rada mierinājumu citā sievietē. Citas sievietes lūpās. To mīļumu, siltumu, jūtas.. izskatījās, ka to tur arī guva. Jo pārējā dzīve viņas sita, mocīja, pameta. Un nevienai no viņām nebija viss kārtībā, kā tas šķita visiem apkārtējiem. Vanessa teica – „Tava tante ir ļoti laimīga sieviete, Angelika. Viņai ir divas dzīves. Dzīve, ko viņa dzīvo, un grāmata, ko viņa raksta.” Diemžēl divas dzīves patiesībā nepadarīja Virdžīniju laimīgāku. Varbūt tās sāpes tika pat izciestas divreiz – dzīvē un grāmatā. Varbūt vienkārši pašai nopirkt sev ziedus.. un mēģināt rast mierinājumu un kādu prieku šajā skaistajā rītā?
…
- Oh.. Tu lasi grāmatu? - Jā.. - Par ko tā ir? - Oh, tā ir par satriecošu sievieti – viņa ir namamāte un viņa ir neiedomājami pašapzinība un viņa grasās rīkot pasākumu. Un varbūt tāpēc, ka viņa ir pašapzinīga visi domā, ka ar viņu viss ir kārtībā. Bet nav.. - Par to arī ir filma.. vismaz manī pēc filmas izdzīvošanas palicis tas sajukums, bēdas, skumjas, vientulība cilvēku barā, izmisums. Viss, viss kopā, priekšā izvirzoties kaut kam ļoti sāpīgam. Kaut kam ļoti tukšam un neaizpildāmam. Kaut kam, pēc kā vienmēr ilgosies, bet nekad nesasniegsi.. Un tas viss parādīts vienā dienā. Bet kā jau Virdžīnija filmā teica – „Sievietes visa dzīve vienā dienā. Tikai vienā dienā. Un tajā dienā visa viņas dzīve.” Tātad filma ir par trīs dzīvēm. Nevis vienkārši trīs dienām. Mazliet apjukums palika, jo nesapratu īsti līdz galam tos iemeslus, kādēļ visas trīs sievietes bija tik neizbēgami nelaimīgas, ar tik ļoti lielu tukšuma sajūtu. Un kādēļ šis Ričards bija tik sagrauts. Jo vienmēr jau ir vēl un vēl informācijas, ko uzzināt, lai saprastu to visu vairāk. Bet galvenā doma, manuprāt, tur tika parādīta. Un ir patīkami just, ka ir dziļāka interese par to visu, tātad stāsts ir labs.
