Jebkuras cilvēka aktivitātes pamatā ir viņa vajadzība – cilvēka apziņā atspoguļota pretruna starp viņa eksistēšanas apstākļiem un tādiem, kuri pēc viņa domām, varētu būt labvēlīgāki viņa pašatražošanai. Novērtējot savu dažādu vajadzību vērtību, nozīmi un to apmierināšanas iespējas, cilvēks ar savas gribas pūlēm sasprindzina visus savus spēkus, lai sasniegt vēlamus apstākļus, t. i. apmierināt savas vajadzības pēc nepieciešamības un reālizēšanas iespējām. Šo kārtību var novērot arī personības politiskajā aktivitātē. Cilvēks pievērsas politikai tad, kad viņam liekas, ka viņa dzīves optimizācijai jāizdara, jānomaina vai jānostiprina kaut ko politikā, respektīvi sabiedrības pārvaldē.…
