Māršala plāna tapšana un Vācijas problēma (1946.-1947.)

Pastāv arī uzskats, ka šiem plāniem var pārmest ASV federālisma principu un savu dzīves standartu pārnešanu uz Eiropu, kas gan no ASV puses bija visai pozitīvs solis, jo Eiropai šādi principi vai tiem līdzīgi tomēr neesot gluži sveši[Hogan, 27.-28.lpp.], bez tam ASV gluži vienkārši neesot vēlējusies kādu no agrāk spēcīgajām valstīm, šajā gadījumā-Vāciju, atstāt aiz integrācijas „borta”, kā to jau 1945.g. bija paredzējis Morgentava plāns[salīdzināt Hogan, 29.lpp. un Gaddis. The United States and the Origins of the Cold War, 1941-1947, 118.-123.lpp.]. Tādēļ pamatotāk būtu Māršala plānu uzskatīt tieši par galvenokārt integrējošu pasākumu, nevis kā amerikanizācijas plānu; bez tam, kā tiks minēts tālāk, tas nebūt nenoritēja tik gludi, kā iecerēts.
Saskaņā ar oficiālajām nostādnē, Māršala plāna palīdzība pienācās karā cietušām valstīm, tostarp arī tām, kurām piespriestas reparācijas. Tas prioritārā lomā nostādīja tieši Vāciju. Tomēr pastāvēja arī zināmi ierobežojumi, proti, palīdzības rezultātā visās valstīs jāsasniedz vienāds dzīves līmenis, bez lielām rādītāju atšķirībām, kas sevišķi esot attiecies uz Vāciju[Gaddis, 240.-241.; 325.lpp.], jo tā tika pozicionēta kā reintegrācijas galvenais loceklis. Pavisam 1947.g. beigās un nākamajos gados plāna īstenošanai ASV iepludināja Eiropā virs 9 miljardiem USD dažādās palīdzības formās, kas sastapās ar resursu trūkumu, inflāciju, nevērtīgu valūtu, demoralizētu darbaspēku, samaksu cigaretēs utt[Kettenacker L. Germany since 1945., 88.lpp.]. Vēl viens arguments par labu Vācijas prioritārajai nozīmei palīdzības programmā bija pašas sliktākās izejas pozīcijas, t.i. Potsdamas konferencē piespriestās reparācijas līdz 20 miljardu USD apmērā, no kuriem 8-8,5 miljardus prasīja PSRS; valsts bija sadalīta 4 okupācijas zonās utt. Lai gan L.Ketenakers norāda, ka pēc palīdzības apjoma ar apmēram 1,412 miljardiem USD Vācija esot bijusi tikai ceturtajā vietā[Kettenacker, 83.lpp.], kamēr Lielbritānija un Francija katra saņēmušas divtik, nav noslēpums, ka Lielbritānija lielu daļu no šiem līdzekļiem novirzīja nacionālā parāda dzēšanai, bet Francija karā bija relatīvi mazāk cietusi. …