2. Taukaudi
No histoloģijas viedokļa taukaudi ir saistaudi, kas sastāv no taukaudu šūnām - adipocītiem. Šūnas lielāko daļu aizņem lipīdu pilieni triglicerīdu formā, atstājot kodolu, citoplazmu un pārējos organoīdus šūnas perifērijā. Normāli taukaudi organismā sastāda aptuveni 10-20% vīriešiem un 20-30% sievietēm no ķermeņa kopējās masas. Paši taukaudi, savukārt, sastāv no 80% tauku, bet atlikušos 20% veido ūdens, minerālvielas un proteīni.
Taukaudus var iedalīt divos veidos – baltajos un brūnajos taukaudos. Balto taukaudu galvenais mērķis ir uzkrāt enerģijas rezerves, bet brūno – siltuma ģenerēšana.
Brūnie taukaudi sastopami tikai zīdītājiem, kas dodas ziemas guļā, un cilvēkam - jaundzimušajiem. Balto un brūno taukaudu šūnu uzbūve ir atšķirīga. Ja balto taukaudu šūnas satur tikai vienu lielu lipīdu pilienu, kas izvietojies šūnas centrā, tad brūno taukaudu šūnās lipīdu pilieni ir mazāki pēc izmēra un vairāk. Brūno taukaudu šūnās ir daudz mitohondriju, un kodols atrodas šūnas centrā. Šo šūnu spēja radīt siltumu bez trīces ir saistīta ar mitohondrijos esošu īpašu proteīnu – mitohondriālo atjūdzējproteīnu (UCP1), kam ir nozīme oksidatīvās fosforilēšanas atjūgšanas procesā, kā rezultātā izdalās siltums un netiek veidots ATP.
…
