Saistībā ara augstākminēto uzvedību un aizraušanos viņiem, pašsaprotami, rodas konflikti ar vecāko paaudzi. Pieaugušie baidās no sava bērna nekroromantiskajām interesēm, līdz ar to provocē ģimenes konfliktus. Taču pieredze liecina par sekojošo: jo mierīgāk vecāki izturas pret šo kultūru, jo mierīgāk un mazāk agresīvi uzvedas pusaudzis – kā ģimenē tā arī ārpus tās.
Gotiskās subkultūras pārstāvjiem skolās rodas daudzas problēmas. Gan skolotāji, gan sociālie pedagogi, vēlēdamies no saviem skolēniem veidot “īstus cilvēkus”, bieži atsakās pieņemt “atšķirīgo” audzināmo, ignorējot viņa spējas vai arī nosūtot pie psihologa “labošanai” (korekcijai). Šāda attieksme pret pusaudzi var radīt agresiju, pēc kuras izpausmēm pedagogs nepieņem skolēnu.
Secinājumi
Skolotājiem nevajadzētu vērtēt bērnu pēc ārējā izskata, bet koncentrēt savu uzmanību uz viņa zināšanām un spējām, jo goti ir līdzvērtīgi skolēni, kuriem jāapgūst zināšanas – tad arī apkārtējie jaunieši spēs pieņemt šīs kultūras pārstāvjus kā piederīgus mūsdienu sabiedrībai. Gotu subkultūrai ir piedēvēti ļoti neatbilstoši negatīvi stereotipi, lai gan šī kultūra jaunieti neietekmē negatīvi, kamēr apkārtējā vide neliek šim jaunietim justies atstumtam un “dīvainam”.
…
