-
Skolēnu balss saliedēšana dziedāšanas procesā un unisona attīstīšana sākumskolā
Оцененный!
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Pedagogu un psihologu teorētiskās atziņas par jaunāko klašu skolēnu vecumposma īpatnībām | 5 |
| 1.1. | Jaunāko klašu skolēnu vecumposma īpatnības | 5 |
| 1.2. | Psihisko procesu aktivizācija dziedāšanas apguvē | 11 |
| 2. | Balss aparāta fizioloģiskā uzbūve un darbības principi | 19 |
| 2.1. | Skaņas veidošanās balsenē | 19 |
| 2.2. | Reģistri | 22 |
| 3. | Skolēnu balss saliedēšanas un unisona attīstīšanas nosacījumi | 25 |
| 3.1. | Nedziedošo un nepareizi intonējošo bērnu problēmas atspoguļojums | 25 |
| 3.2. | Bērnu balss attīstīšanas iespējas metodiķu un mūzikas skolotāju skatījumā | 29 |
| 3.3. | Vokālo iemaņu kompleksa attīstība | 39 |
| 3.4. | Pētījuma rezultātu apkopojums | 47 |
| Secinājumi | 53 | |
| Literatūras saraksts | 55 |
Mūzikas priekšmetam sākumskolā ir izšķiroša loma skolēnu vispārējo un muzikālo spēju attīstībā. Dziedāšana vienmēr ir bijusi un arī būs mūzikas stundas galvenā muzikālā darbība, kas skolēnos izraisa vislielāko aktivitāti. Kolektīvā dziedāšanā tiek iesaistīti visi – gan vairāk, gan mazāk apdāvinātie skolēni. Tāpēc svarīgi, lai kopējā muzicēšanas procesā bērni nezaudētu interesi par mūziku. Skolotāja labestīgā attieksme, ticība, ka katru skolēnu var iemācīt dziedāt, vēlēšanās katram palīdzēt ir panākumu galvenie nosacījumi, lai visi skolēni varētu iekļauties kopējā unisonā.
Skolēnu dziedātprasme un dzirdes attīstības pakāpe sākumskolā ir ļoti dažāda. Dziedot visiem kopā neveidojas viena skaņa, nav unisona, jo balsis vienlaikus skan dažādā augstumā. Šāda kopdziedāšana neattīsta bērnu dzirdi. Tā nemudina viņus ieklausīties pareizā dziedājumā un saskaņot savu balsi ar pārējo dziedātāju balsīm. Mūzikas skolotāja darba prakse pierāda, ka ritma izjūta ir salīdzinoši labi attīstīta, taču skaņu augstumus dziesmās vairākums bērnu pirmajā klasē atveido ar balsi tikai aptuveni. Vājās intonēšanas iemeslu ir daudz. Strādāt pie to novēršanas vislabāk ir sākumskolā, kad dažādu paņēmienu efektīvu izmantošanu netraucē psiholoģiskas problēmas, kas var rasties vēlāk.
Lai sekmētu unisona dzirdes priekšstata attīstību, skolotājam ir jāizvēlas atbilstoši darba paņēmieni, kā arī jāpazīst bērna balss aparāts, jāzina skaņas veidošanas mehānisms un bērna balss paplašināšanas iespējas. Skanīga, izteiksmīga balss nerodas pati no sevis, tā ir jāveido soli pa solim katrā mūzikas stundā. Regulārs darbs mūzikas iemaņu apgūšanā veicinās bērnu muzikālo izaugsmi. Rezultāti parasti būs atkarīgi no bērnu ieinteresētības, dziedātgribas un dziedātprieka.
Šīs aktuālās problēmas jautājumos vērtīgas atziņas snieguši metodiķi: Eidiņš A., Nelsone I., Mediņš J., Jākobsone I., Rozītis J., u.c. Viņi daudzkārt akcentējuši domu, ka dziedāt var iemācīties tikai dziedot, jo dziedāšana ir pamats, uz kura var būvēt bērna turpmāko muzikālo attīstību.
Lai palīdzētu skolēniem atrast ceļu uz Mūzikas zemi, nepieciešams viņus ieinteresēt, attīstīt viņos spēju uztvert un pārdzīvot mūziku.
Mans skolotājas darbs ir saistīts ar bērniem, kuriem mācu mūziku sākumskolā, tādēļ bakalaura darba tematu izvēlējos “Skolēnu balsu saliedēšana dziedāšanas procesā un unisona attīstīšana sākumskolā”, lai rastu atbildi uz jautājumiem par bērnu balsīm un to attīstību.
Bakalaura darba mērķis:
atklāt unisona dziedājuma attīstīšanas nozīmi skolēnu muzicēšanas procesā.
Bakalaura darba uzdevumi:
analizēt psiholoģisko un metodisko literatūru par uztveres tipiem un bērnu balss īpatnībām;
apkopot mūzikas skolotāju pieredzi unisona dziedājuma attīstīšanā;
sniegt metodiskos priekšlikumus kā mērķtiecīgāk attīstīt un pilnveidot unisona dziedājumu.…
Mūzikas priekšmetam sākumskolā ir izšķiroša loma skolēnu vispārējo un muzikālo spēju attīstībā. Dziedāšana vienmēr ir bijusi un arī būs mūzikas stundas galvenā muzikālā darbība, kas skolēnos izraisa vislielāko aktivitāti. Kolektīvā dziedāšanā tiek iesaistīti visi – gan vairāk, gan mazāk apdāvinātie skolēni. Tāpēc svarīgi, lai kopējā muzicēšanas procesā bērni nezaudētu interesi par mūziku. Skolotāja labestīgā attieksme, ticība, ka katru skolēnu var iemācīt dziedāt, vēlēšanās katram palīdzēt ir panākumu galvenie nosacījumi, lai visi skolēni varētu iekļauties kopējā unisonā. Skolēnu dziedātprasme un dzirdes attīstības pakāpe sākumskolā ir ļoti dažāda. Dziedot visiem kopā neveidojas viena skaņa, nav unisona, jo balsis vienlaikus skan dažādā augstumā. Šāda kopdziedāšana neattīsta bērnu dzirdi. Tā nemudina viņus ieklausīties pareizā dziedājumā un saskaņot savu balsi ar pārējo dziedātāju balsīm. Mūzikas skolotāja darba prakse pierāda, ka ritma izjūta ir salīdzinoši labi attīstīta, taču skaņu augstumus dziesmās vairākums bērnu pirmajā klasē atveido ar balsi tikai aptuveni. Vājās intonēšanas iemeslu ir daudz. Strādāt pie to novēršanas vislabāk ir sākumskolā, kad dažādu paņēmienu efektīvu izmantošanu netraucē psiholoģiskas problēmas, kas var rasties vēlāk. Lai sekmētu unisona dzirdes priekšstata attīstību, skolotājam ir jāizvēlas atbilstoši darba paņēmieni, kā arī jāpazīst bērna balss aparāts, jāzina skaņas veidošanas mehānisms un bērna balss paplašināšanas iespējas.
