Ekskursijai cauri gadsimtiem, izvēlējos nevienu citu, kā Jēzu Kristu.
To sākt nolēmu Bizantijā, XIII – XV gadsimtā. Šai laikā, pēc Krusa kariem un Konstantinopoles ieņemšanas (1204), impērijas teritorijā radās trīs nelieli centri, no kuriem vislielākā nozīme kultūras dzīvē bija Nikejai. Šeit arī radās interese par antīko mākslu, ko dažās sabiedrības aprindās uzskatīja par nacionālo mantojumu. Pēc impērijas atjaunošanas Mihaila Paleologa valdīšanas laikā ( Konstantininopoli ieņema 1261.g.) mākslā, sākās jaunu ceļu meklēšana. Kopš XIII gadsimta ikonu glezniecībā vērojamas Paleologu renesanses iezīmes.
Ermitāžas kolekcijā atrodas, „Kristus Visuvaldītāja” gleznojums (1363, Bizantija), kurā vērojamas tam laikam raksturīgas izsmalcinātās proporcijas. Interesants ir vēlāk iemīļotais paņēmiens – baltos laukumus ievilkt ar asiem otas vilcieniem ( tie padara vēl izsmalcinātākus sejas un roku detaļas), ar sevišķu krāsu bagātību izceļas zilās drānas. att.nr.1. Sejai trūkst agrākās stingrības.…
