Новое время (1500—2000 гг.)
1. Raksturojiet filosofijas tādas tradicionālas sadaļas kā reliģijas filosofija būtību! Kādas problēmas risina reliģijas filosofija?
Reliģijas filosofija ir racionāla domāšana par reliģiskiem jautājumiem, tā uzskata reliģiju par sociāli kulturālu parādību, liek uzsvaru uz ticības būtības apzināšanu, tās ietekmi uz personību un dievišķā saistību ar visu viduvēju . Dievība vienlaikus tiek uztverta kā kaut kas abstrakts, tomēr spējīgs kardināli ietekmēt notikumu gaitu. Mes jau sākot ar skolas gadiem pamazām sākām skart reliģijas un filosofijas savijuma tēmu.
Kā man kļuva zināms, reliģija filosofijai var būt vai nu kā attieksmes priekšmets, vai kā izpētes priekšmets. Tāpēc reliģijas filosofija var tikt saprasta un traktēta vai nu plašā nozīmē, vai šaurā nozīmē. Filosofija, kurai ir un kura izsaka vienu vai otru attieksmi pret reliģiju, ir reliģijas filosofija plašā nozīmē un ir nepārprotamu un neskaidru filosofisku nostādņu kopums attiecībā pret reliģiju, tās dabu un funkcijām, kā arī filosofiski pamatojumi dievības pastāvēšanai, filosofiski spriedumi par tās dabu un attieksmi pret pasauli un cilvēku. Proti, tā ir vispārēja filosofijas nostāja attiecībā un veidoti filosofiski izteikumi par reliģiju. Cik man zināms, filosofija vienmēr izrāda interesi par reliģiju un vienmēr tā vai citādi izturas pret reliģiju. …
Darbā sniegtas detalizētas atbildes uz šādiem jautājumiem par filosofiju: 1. Raksturojiet filosofijas tādas tradicionālas sadaļas kā reliģijas filosofija būtību! Kādas problēmas risina reliģijas filosofija? 2. Kādēļ grieķu pirmo filosofu mācības saucās „Par dabu”? Kāda nozīme bija šai filosofijai mūsdienu Eiropas kultūras izveidē? 3. Kāds bija F.Bēkona un R.Dekarta filosofijas zinātniskās racionalitātes un universālās metodes ideāls? 4. Kāda ir jēdzienu „psihe”, „apziņa”, „saprāts” nozīme? Salīdziniet šos jēdzienus, pamatojoties uz mūsdienu apziņas filosofu idejām! 5. Parādiet sociālu objektu izpētes grūtības! Izmantojiet jēdzienus: „izmaiņas sabiedriskajā domā”, „individuāli mentālie stāvokļi”, „līdera loma sociālā situācijā”, „sociāla masa” u.c.
