Ekonomikas pamats ir cilvēku saimnieciskā darbība, kuru izsauc vajadzības, taču, lai apmierinātu vienmēr pieaugošās vajadzības, sabiedrībai vienmēr ir jārisina četri savstarpēji saistīti ekonomikas pamatjautājumi : ko, cik un kam ražot. Atbildes uz šiem pamatjautājumiem cieši sasaucas ar preču ražošanas pastāvēšanas pamatnosacījumiem, proti, lai preces ražošana būtu efektīva un tai būtu ilga pastāvēšana, ikvienam uzņēmējam sākot savu biznesu jārod atbildes uz šiem jautājumiem. Ekonomiste V. Bikse min , ka preču ražošana ieguvusi vispārēju raksturu tikai noteiktā vēsturiskās attīstības posmā, t. i. , līdz ar sabiedriskās darba dalīšanas attīstību un ražošanas specializācijas padziļināšanos1 , tādējādi jāsecina, ka tieši darba dalīšana, ražošanas specializācija, kā arī darba kooperēšana ir galvenie preču ražošanas pastāvēšanas pamatnosacījumi.
Preču ražošana veido tirgus pamatu, kas sākotnēji pastāv kā brīvā tirgus ekonomika. Brīvā tirgus ekonomika ir tāda ekonomika, kurā resursu sadales process notiek tikai ar tirgus starpniecību. Kā pretstats brīvā tirgus ekonomikai ir Komandekonomika, proti, tā ir tāda saimnieciskās dzīves organizācija, kur pastāv sabiedriskais īpašums uz ražošanas resursiem. Ekonomisko sakaru galvenā forma ir plānveidīgums. Jautājumu – ko, cik, kā un kam ražot – risina nevis tirgus, privātā uzņēmējdarbība, bet gan valsts, kas vada tautas saimniecību no vienota centra. …
