Pirmais no tipiem ir salīdzinošais un kvantitatīvais demokrātijas novērtējums. Tās mērķis ir novērtēt, kā arī atrast līdzības starp demokrātiju un dažādas ekonomiskās iespējamības, parasti to visu novērtējot, piemēram, izaugsmes līmeņos. Var minēt Aristoteļa piemēru, ka viņš meklēja sakarības starp režīmu konstitucionalitāti un sociālām struktūrām. Mūsdienās vērā ņem vairāk ekonomisko attīstību. Šajos metodoloģiskajos pētījumos tika atklāts, ka demokrātijas ir vairāk tendētas uz cilvēktiesību aizsardzību nekā tas ir autoritatīvos režīmos. Savukārt otrais demokrātiskā novērtējuma tips iesaista labi zināmo cilvēktiesību kategorijas tabulas un demokrātiju kā tādu, kā, piemēram, pilsoņu indeksu un politiskās tiesības.1 Trešais demokrātiskā novērtējuma tips jau ir saistībā ar starptautiskajām institūcijām un valdības palīdzības aģentūras. Tas tiek lietots ar mērķi, lai noteiktu vājās vietas ekonomisko labumu saņemšanas procesā. Šī salīdzināšana tomēr parasti notiek, ņemot vērā kādu vienu individuālu valsti.…
