Katrs no mums ir iesaistīts biznesā jeb uzņēmejdarbībā. Mēs varētu būt gan strādnieki, gan ieredņi, gan vadītāji, gan klienti, gan piegādātāji. Katru dienu mēs pildām daudz dažadas lomas, kur mēs saskārāmies ar citiem cilvēkiem un veidojam savstārpējas attiecības. Līdz ar to aktuāls kļūst jautājums, vai jaunajās attiecībās ir vieta ētikai, senajam morāles principam ”nedari otram to, ko tu negribētu, ka dara tev!”, vai biznesā vispār ir iespējama tikumība? Daudziem no mums pat vārdu savienojums „ētika” un „bizness” ir nepieņēmams, jo daudzi no mums doma, ka biznesā nav ētikas normas. Te var pārfrazēt tādu izteicienu, kā „mīlestībā un karā visi paņēmieni ir labi”, „biznesā un karā visi paņēmieni ir labi”. Saskaršanās ar dzīvi viņos ir nostiprinājusi pārliecību, ka biznesā ētika, godīgums ir neiespējami, vismaz kapitāla sākotnējās uzkrāšanas periodā. Pēc viņu domām, ētika labākajā gadījumā var būt “luksus prece”, ko šad tad var atļauties pēc tam, kad biznesā jau iekarotas stabilas pozīcijas. Ikdienā neizbēgama ir nežēlīga konkurence, kur izdzīvo stiprākais, apsviedīgais, mainīgākais.…
