Masāžas vēsture
Vārdam „masāža” dažādās valodās ir līdzīgi tulkojumi. Arābu vārds „mass” vai „masch” nozīmē pieskarties, maigi uzspiest; grieķu vārds „masso” – saspiest ar rokām, mīcīt, latīņu „massa” – pielīpošs pie pirkstiem, franču vārds „masser” nozīmē berzēt. Bet, lai kāds arī nebūtu šā vārda tulkojums, masāžas būtība paliek nemainīga. Jau sirmā senatnē masāža bija pazīstama kā ārstniecības metode. To pielietoja jau pirmatnējie cilvēki. Acīmredzot glaudīšana, berzēšana un slimās vietas mīcīšana sākotnēji bija tīri instinktīva. Pirmie, kas aprakstīja masāžas paņēmienus, bija ķīnieši un indieši. Ķīnā masāžu sāka pielietot trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, lai ārstētu reimatiskas saslimšanas, izmežģījumus, muskuļu spazmas, noņemtu nogurumu u.tml. Veicot masāžu, ķīnieši berzēja ar rokām visu ķermeni, maigi saspiežot muskuļus un izdarot īpašu locītavu paraustīšanu, kuras laikā bija dzirdama krakšķoša skaņa.
Senās Indijas medicīnas traktātā „Ajurvēda” sīki aprakstīti masāžas paņēmieni, kurus indieši pielietoja pie dažādām saslimšanām. Hindi veica visa ķermeņa maidzīšanu – no augšējām ekstremitātēm līdz kāju pēdām. Indieši pirmie sāka apvienot tvaika pirtis un masāžu. …
