Vārdu „Latvija” pirmie sāka lietot lietuvieši, apzīmējot latviešu apdzīvoto teritoriju savā pierobežā, taču latviešu literatūrā to pirmais ieviesa Auseklis. Viņa rakstos Latvijas vārds sasniedz brīnišķīgu mirdzumu un iedvesmas spēku: „Latvijas kalnos,
Latvijas lejās,
Krūtīs man atdzīvo
brīvības gars...” (1)
Līdz ar 13. gadsimtu vācieši latviešu novadus Austrumlatvijā sāka saukt par Lettland, kamēr pašus latviešus par Letten, bet Rietumlatviju par Kurland un iedzīvotājus par Kuren. Šāds iedalījums saglabājās līdz 16.-17. gs., kad vācu mācītāji, iepazīstot atsevišķo novadu latviešu valodu, Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē kā dominējošo konstatēja vienotu latviešu valodu, tās vidus dialekta līdzīgās izloksnes. Līdz ar to izzuda Baltijas viduslaiku historiogrāfijā raksturīgā kuršu atdalīšana no latviešiem.
Rakstu avotos etnonīms „latvieši” fiksēts tikai 13.gs. sākumā, Vidzemē, taču tā izcelšanās jāmeklē senākos aizvēstures laikos. (2)…
