-
Latvijas neatkarīgās valsts idejas attīstība no 1903. līdz 1917.gadam
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | ||
| Latviešu politiskā nacionālisma veidošanās | ||
| Nacionālisma attīstība 1.Pasaules kara laikā | ||
| Politiskais noskaņoums latviešu sabiedrībā 1917. gada sākumā. Autonomijas prasība | ||
| Februāra revolūcija un “tautu pavasaris” Krievijā | ||
| Latviešu politiskās partijas | ||
| Politiska autonomija kā vienīgā demokrātiska un nacionāla prasība | ||
| Neatkarīgas Latvijas ideja | ||
| Secinājumi |
Latviešu tauta laika gaitā bija izbaudījusi, ko nozīmē dzīvot pēc lielvalstu diktātiem, kur primārais izdevīgums tika pieskaņots pašām diktatorlielvalstīm, latviešu intereses atstājot sekundārā plānā. Pašas tautas iniciatīva un nacionālās tieksmes tika stingri ierobežotas, uzspiesta attiecīgās lielvalsts kultūra, kas nākotnē draudēja ar latviešu nācijas izzušanu.Vietējie iedzīvotāji tika diskriminēti – uzskatīti par neizglītotiem, maz saprotošiem, tātad mazspējīgākiem, atbildīgākos amatus ieņēma lielvalstu ierēdņi, līdz ar to tas ietekmēja arī Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju. Latvieši bija padarīti par kalpiem savā zemē.
Nelielās latviešu inteliģences pārstāvji saprata, ka tikai izglītota un gaiša tauta spēs vienoti organizēties un pretoties patāvošajai situācijai, un mainīt kaut ko uz labo pusi. Sākās salīdzinoši straujš izglītošanas process, kura sekas tālākajā nākotnē bija neatkarīga Latvijas Republika. …
Latviešu politiska nacionalisma veidošanās. Nacionālisma attīstība 1.pasaules kara laikā. Politiskais noskaņojums latviešu sabiedrībā 1917.gada sākumā. Autonomijas prasība. Februara revolūcija un "tautu pavasaris" Krievijā Latviešu politiskās partijās. Politiskā autonomija kā vienīgā demokratiskā un nacionālā prasība. Neatkarīgās Latvijas ideja.







