Rašanās
Parasti tiek uzskatīts, ka džainisms radās IV gadsimtā pirms mūsu ēras, tomēr ir pamats uzskatīt, ka šīs reliģijas saknes ir senākas
Tas radās Indijas ZA pirms brahmanisma - vēdiskajā kultūrā, bet pēc tam izplatījās pa visu Indiju, nekad neizejot ārpus tās robežām
Reliģijas nosaukums cēlies no pravieša Džini vārda (zināms tāpat kā Vardhamana un Mahavira), ko godāja kā reliģijas radītāju. Tas bija 23., pirmspēdējais Tirthamkara – pravietis vēstnesis
Džainisma filozofija
Džainisma filozofijas pamatā ir Triratna – Džina mācība, kas sastāv no trim "pareiziem" esamības pamatiem:
pareiza redzējuma,
pareizas zināšanas,
pareizas uzvedības
Pirmais džainisma sistematizētājs bija Umašvati.
Trīs dārgumi jeb triratna ir Buda, dharma (viņa mācība) un sangha (mūku kopiena).
Džaini
Viņu tempļos nav mācītāju, tajos staigā ar basām kājām un bieži zvana lūgšanu zvani.
Viņi aizsedz seju ar marles pārsegu, lai netīšām nenorītu nevainīgu kukaini
Tie neēd pat sakņaugus, jo uzskata tos par dzīvām būtnēm
Tiem ir speciāla slota (visbiežāk taisīta no pāviem nokritušajām spalvām) ar ko tie slauka sev ceļu, lai nenogalinātu pat vissīkākos kukaiņus. Tas tiek darīts, lai izbēgtu no karmisko ciešanu apļa.
XX gadsimta beigās džainisma piekritēju kopskaits ir 3 miljoni cilvēku, tagad tas ir aptuveni 4,2 miljoni.…
