Manuprāt, Pietuka Krustiņš būtu jāpieskaita pie komiskajiem tēliem šajā romānā. Ar šī tēla palīdzību romānam tiek piešķrta asprātīga, zobgalīga noskaņa. Aiz šī tēla slēpjas brāļu Kaudzīšu negatīvā, izsmejošā attieksme pret lielīšanos ar patriotismu. Kaudzītes uzskata, ka patriotisms jārāda darbos un ar to nav jālielās.
Pietuka Krustiņš ir Slātavas labdarīšanas prezidents, kora diriģents, bet pamatdarbs ir skolotāja amats, tomēr to viņš dara vismazāk, jo nav laika tādiem sīkumiem. Lielāko dzīves daļu pavada staigājot pa citām mājām un stāstot gudras runas un turpat arī pārnakšņo.…
