Tā kā popārts ir radies kā reakcija uz abstrakcionismu un abstraktais ekspresionisms ir tiešs abstrakcionisma sekotājs, nākas secināt, ka popārts ir arī reakcija uz abstrakto ekspresionismu. Vārds „reakcija” jau parāda, ka šiem virzieniem jābūt kardināli pretējiem, vienam otru izslēdzošiem. Ja abstraktais ekspresionisms centās pateikt nepasakāmo, abstrakto, tad popārta pārstāvji nodarbojās ar pretējo – pasakāmo, operējot ar klišejām, gataviem tēliem un mākslas objektiem. Ja abstraktā ekspresionisma māksla ir izteikti auratiska, subjektīva un iekšēja, tad popārta tradīcijā auratisms tiek atmests, mākslas darbs neizsaka nekādu autora emocionalitāti, iekšējos pārdzīvojumus. Ekspresionisma māksla ir unikāla, neatkārtojama, savukārt popārta māksla tiek pakļauta serialitātei, mākslas darbs var tikt pavairots pēc pieprasījuma.
Abi šie virzieni ir ietekmējuši turpmāko postmodernisma attīstību. Šodienas māksla nav iedomājama nedz bez Džeksona Polloka un abstraktā ekspresionisma, nedz bez Endija Vorhola un popārta.
…
