| Nr. | Название главы | Стр. |
| Saturs | 1 | |
| Ievads | 2 | |
| Mērķi | 3 | |
| Nozīme | 4 | |
| Ietekme | 5 | |
| Secinājumi | 5 |
NATO jeb Ziemeļatlantijas līgums ir starptautisks militārais aizsardzības un drošības
organizācijas, kas tika dibināta 1949. gadā, lai nodrošinātu Ziemeļatlantijas reģiona valstu
kolektīvo aizsardzību pret jebkādu ārēju apdraudējumu. Šī organizācija sākotnēji tika
izveidota, lai pretotos Padomju Savienībai un tās satelītvalstīm, un kopš tās dibināšanas
NATO ir piedzīvojusi vairākas pārmaiņas un paplašināšanos.
Pašreizējā NATO sastāvā ir 30 dalībvalstis, un tās misija ir nodrošināt kolektīvo
aizsardzību, veicināt stabilitāti un mieru, kā arī veicināt drošību starptautiskajā arēnā. NATO
ir vērsta uz militāro sadarbību un kopēju aizsardzības politiku, un tās galvenais mērķis ir
nodrošināt drošību un stabilitāti Eiropā un Ziemeļatlantijas reģionā.
Lai sasniegtu savus mērķus, NATO izmanto daudzas stratēģijas un rīkus, piemēram,
militāro mācību organizēšanu, sadarbību ar citām starptautiskām organizācijām, kā arī
politisko dialogu un diplomātiju. NATO ir bijusi iesaistīta daudzos konfliktos un operācijās
visā pasaulē, un tās līderība ir īpaši svarīga Eiropas drošībai un stabilitātei.
Kopš tās dibināšanas NATO ir kļuvusi par būtisku starptautisku organizāciju, kas
nodrošina Eiropas un Ziemeļatlantijas reģiona drošību. Taču tā arī ir bijusi kritizēta par
militāro iejaukšanos un nevienlīdzīgu sadalījumu starp dalībvalstīm. Neskatoties uz to, NATO
joprojām ir būtisks spēks starptautiskajā politikā un starptautiskajā aizsardzībā.…
