Nobeigumā es vēlētos minēt, ka man, personīgi, ir dažādi skata punkti attiecībā par laika izjūtu. Mēs varam visu steigt darīt tikai vēlākajā nakts stundā, jo esam sliņķi, kam ir jāpiespiež sevi pretī nevēlamajam, vai arī atliekam to uz pēdējo mirkli tādēļ, ka esam nobijušies, ka nepaspēsim, jo laiks ir kā vētra, kurā mēs visi esam apmaldījušies un apmulsuši. No cita mana skata punkta liekas arī, ka laiks, ko tu izbaudi to izniekojot, nav nemaz bijis izniekots, jo apmierini sevi vai kādu citu. …
