Aizguvumi ir no citām valodām pārņemti vārdi.
Tie valodā ienāk vēsturiskās attīstības gaitā kā dažādu ģeogrāfisku, ekonomisku un citu sakaru rezultāts.
Ir vecāka un jaunāka slāņa aizguvumi. Latviešu valodā senākie aizguvumi ir no lībiešu, krievu un vācu valodas.
Lībieši ir Latvijas pamatiedzīvotāji, baltu ciltis Latvijas teritorijā ieradās vēlāk. Krievu un latviešu kultūras sakari pastāvēja jau kopš 9. gadsimta. Pēc vācu krustnešu iebrukuma Latvijā 12. gadsimtā latviešu valodā ienāca arī vācu cilmes vārdi.
No krievu valodas aizgūtie vārdi Piemērs: bagāts, baznīca, cena, kāposti, postaža.
No vācu valodas aizgūtie vārdi Piemērs: amats, bikses, krūze, sīpols, stārķis.
No lībiešu valodas aizgūtie vārdi Piemērs: kaija, liedags, loms, maksa, puika.
No citām baltu valodām: ģimene, dzintars, ķermenis.
Laika gaitā šie aizguvumi ir pielāgojušies latviešu valodas sistēmai un ne fonētiski, ne morfoloģiski neatšķiras no latviskas cilmes vārdiem.
…
