| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Pensija, tās nozīme | 4 |
| 2. | Pensijas 1.līmenis | 5 |
| 3. | Pensijas 2.līmenis | 6 |
| 3.1. | Pensijas 2.līmeņa ieguldījumu drošība | 7 |
| 3.2. | Privātie līdzekļu pārvaldītāji | 8 |
| 3.3. | Pensijas 2.līmeņa kapitāla saņemšana | 9 |
| 4. | Pensijas 3.līmenis | 10 |
| 4.1. | Pensijas 3.līmeņa plāni un pārvaldītāji | 10 |
| 4.2. | Pensijas 3.līmeņa svarīgākie elementi | 11 |
| 5. | Pensijas plānošana | 12 |
| 6. | Pētījums „Pensiju sistēma Latvijā” | 13 |
| Secinājumi | 19 | |
| Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 20 | |
| Anotācija | 21 | |
| The Annotation | 22 |
Secinājumi
1. 1.Pētījuma rezultātā mana darba hipotēze apstiprinājās daļēji. Pensija vecumdienās balstās uz pašu pensijas saņēmēju atbildību. Taču pensijas lielumu var ietekmēt spēcīgi citi faktori.
2. Valsts nodrošinātā pensija nākotnē nebūs pietiekama, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi. Tas saistīts ar demogrāfiskām izmaiņām iedzīvotāju struktūrā. Lai stimulētu iedzīvotājus uzkrāt privāto pensiju, valsts piedāvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus iemaksām pensiju 3. līmenī. Uzņēmumiem valsts ir noteikusi uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumus, ja tie veic iemaksas pensiju 3. līmenī par saviem darbiniekiem.
3. Veicot šo zinātnisko darbu es izpratu to, ka iedzīvotāju maksājumi pensiju 1. līmenī tiek izlietoti, lai izmaksātu vecuma pensijas pašreizējai pensionāru paaudzei. Pensijas 2. līmenis paaugstina katra paša personisko ieinteresētību, jo tas tiks izmantots tikai katra paša pensijas uzkrājumu veidošanai un izmaksai tieši katram pašam. Taču pensiju sistēmas 3. līmenis ir pilnīgi privāta un brīvprātīga pensiju shēma.
4. Viens no negatīvajiem faktoriem, kas var samazināt privātās pensijas uzkrājumu faktisko pieauguma ātrumu, ir inflācija.
5. Veicot iedzīvotāju aptauju, es ievēroju to, ka pensiju 2. līmenī bija visi manis aptaujātie cilvēki, kas bija dzimuši pēc 1951. gada 2. jūlija. Pensiju 3. līmenī bija iesaistījušies tikai 12 aptaujātie cilvēki. Par viņiem iemaksas veic darba devējs. Paši cilvēki piesardzīgi izturas pret individuālo iemaksu veikšanu.
…
Mana zinātniski pētnieciskā darba tēma ir pensiju sistēma Latvijā. Es izvēlējos šo tematu tādēļ, ka jautājums par pensiju sistēmu vienmēr būs aktuāls katram Latvijas iedzīvotājam un 2001. gadā, tika izveidota trīs līmeņu pensiju sistēma. Darba mērķis ir noskaidrot, kāda ir pensiju sistēma Latvijā un kādā veidā vislabāk būtu uzkrāt līdzekļus pensijai. Mana zinātniski pētnieciskā darba uzdevumi ir: 1) iepazīt Latvijas pensiju sistēmu, izmantojot pieejamo literatūru; 2) aptaujas ceļā noskaidrot, ko mūsu valsts iedzīvotāji domā par pensiju sistēmu Latvijā un labklājību vecumdienās. Darba hipotēze: pensija vecumdienās balstās uz pašu pensijas saņēmēju atbildību. Izmantotās pētījuma metodes: 1) literatūras izpēte un analīze, 2) aptauja, 3) datu statistiskā apstrāde. 20. gs. sākumā vidējais dzīves ilgums Eiropā ir bijis tikai 47 gadi. Mūsdienās mēs visi dzīvojam daudz ilgāk. Pašlaik Latvijā iedzīvotājs vidēji nodzīvo līdz 71 gada vecumam. Vīrieši dzīvo mazāku laiku- līdz 64 gadu vecumam, bet sievietes- ilgāk, līdz 76 gadu vecumam. [1. 216] Jauniem cilvēkiem domas par vecumdienām parasti tiek atvirzītas otrā plānā. Diemžēl vieglāk veikt uzkrājumus vecumdienām ir tieši spēka gados. Jo ātrāk regulāri tiek veikti uzkrājumi, jo ar mazākām izmaksām uzkrāsies lielāks kapitāls. Dzīves standartam uzlabojoties, cilvēku vajadzības pensijas gados mainās un palielinās. Pateicoties medicīnas attīstībai, daudzu cilvēku veselības stāvoklis vecumdienās atļaus turpināt aktīvu dzīvesveidu. Tas viss prasīs daudz vairāk naudas, nekā cilvēks būs nopelnījis valsts pensijā. Aplūkojot Centrālās statistikas pārvaldes datus, var novērot izteiktu mūža ilguma pagarināšanās tendenci. Vīrieši gan vidēji dzīvo īsāku mūžu nekā sievietes, bet pēdējo gadu laikā vīriešu dzīves ilgums ir pieaudzis straujāk nekā sievietēm. Sakarā ar medicīnas attīstību dzīves ilgums ir stipri pagarinājies un joprojām turpina pagarināties. Ja pagātnē tikai nedaudz cilvēku nodzīvoja ilgāk par 65 gadiem, tad nākotnē būs vairāk un vairāk cilvēku, kas piekops aktīvu dzīvesveidu 70 un 80 gadu vecumā. Vissvarīgākie faktori ilgākam mūžam ir labāka veselība bērnībā, labāka izglītība, smēķēšanas kaitīguma novērtēšana, mazāk bīstama un
