Eksāmens kultūrpolitikā

Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes ir Saeimas apstiprināts sabiedrības un valsts kopīgs kultūrizpratnes nolīgums, kas nosaka galvenos principus, mērķus un uzdevumus nacionālās kultūras programmu un kultūras likumprojektu paketes izstrādei, kā arī valsts kultūrpolitikas īstenošanai. Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes apliecina kultūras klātesamību visos tautas eksistences līmeņos un nosaka pašus galvenos sabiedrības interesēs veicamos kultūras pārraudzības uzdevumus. Valsts regulāri pārskata un atjaunina šī dokumenta prasības atbilstoši Latvijas tautas interesēm un kultūrprocesa vajadzībām.
Šī dokumenta jēga ir tautas un valsts kultūrizpratnes saskaņošana un vienošanās par principiem, mērķiem un uzdevumiem Latvijas kā kultūras valsts tālākai attīstībai.
Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatprincips ir neiejaukties radošo procesu regulēšanā, vienlaikus nodrošinot labvēlīgus apstākļus un nepieciešamos resursus kultūras procesa norisei, indivīda un tautas pozitīvās radošās iniciatīvas atraisīšanai, kā arī kultūras infrastruktūras funkcionēšanai.

2. Cik daļas ir šajai hartai?
Šīs kultūrpolitikas hartas jēga ir tautas un valsts kultūrizpratnes saskaņošana un vienošanās par principiem, mērķiem un uzdevumiem Latvijas kultūras pastāvēšanas pamatpunktus, kurus valstij vajadzētu apņemties pildīt un censties realizēt. Šobrīd Latvijā daudz no šiem punktiem jau tiek pildīti, bet ar to nepietiek, lai tiktu nodrošinātas kultūras un politikas mijattiecības.
Lai šis pamatprincips tiktu ievērots, harta sastāv no 10 daļām, kuras valsts apņemas pildīt, lai tiktu ievērots Latvijas kultūrpolitikas pamatprincips.
I daļa satur pamatpunktus, kurus valsts apņemas, lai tiktu pildīts valsts kultūrpolitikas pamatuzdevumus (realizēt demokrātijas principu kultūrpolitikā, nodrošināt Latvijas kultūras procesa nepārtrauktību utt.).
II daļa nosaka kultūrpolitikas svarīgākus uzdevumus.
III dala skaidro kultūrpolitikas īstenošanas mehānismus.
IV daļā runa iet par informāciju, izpēti, sabiedriskās domas veidošanu un apriti.
V daļa apskata kultūras mantojuma jautājumu.
VI daļa ir veltīta jautājumam kā valsts apņemas nodrošināt un atbalstīt radošo darbību.
VII daļa satur pamatpunktus, kas skaidro kā valsts apņemas nodrošināt kultūras izplatību un pieejamību.
VIII daļa ir saistīta ar ārvalsts dzīvojošo latviešu kultūras attīstības un aktivitātes problēmu.
IX daļa pievērš uzmanību cittautiešu kultūrdarbībai Latvijā.
X daļa ietvēra sevī pamatprincipus, kurus valsts apņemas īstenot starpvalstu sadarbībā kultūras jomā.…