| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Tiesību normu definēšana | 4 |
| 1.1. | Tiesību normu piemērošana | 5 |
| 1.1.1. | Vispārējo tiesību normu piemērošana | 5 |
| 1.1.2. | Iekšējo normu piemērošana | 6 |
| 1.2. | Tiesību normu piemērošanas pamatstadijas | 7 |
| 2. | Tiesību normu piemērošanas loģiskā struktūra | 11 |
| 2.1 | Faktiskā sastāva noteikšana | 11 |
| 2.1.1. | Faktu konstatēšana | 11 |
| 2.1.2. | Faktu atmešana un papildināšana | 12 |
| 2.1.3. | Faktu novērtēšanas process | 12 |
| 2.2. | Vajadzīgo tiesību normu meklēšana | 13 |
| 2.2.1. | Juridiskais siloģisms | 16 |
| 2.3. | Subsumcija | 16 |
| 2.4. | Tiesību normu tulkošanas metodes | 16 |
| Izmantotu avotu un literatūras saraksts | 18 |
Lai pievērstos jautājumam par tiesību normu piemērošanas stadijām, nepieciešams vispirms skaidri definēt:
Kas ir tiesību norma
Kas ir tiesību normas piemērošana
Kas ir tiesību normas piemērošanas akts
Kādas ir tiesību normu piemērošanas pamatstadijas
Tiesību normas – tiesību pamatšūnas, kas kopumā veido tiesību sistēmu. Vārds „norma” nozīmē vispārēju noteikumu, kas regulē cilvēku uzvedību un rīcību sabiedrībā.1
Tiesību normas – ir kompetentu valsts iestāžu noteikti vai sankcionēti vispārīga rakstura uzvedības noteikumi, kas izsaka valsts gribu, regulē sabiedriskās attiecības, un to izpildi garantē valsts.2
Tiesību normām atšķirībā no pārējām sociālajām normām ir šādas specifiskā īpatnības:
1.Tās ir nesaraujami saistītas ar valsti
2.Precīzi formulē tiesību subjektu tiesības un pienākumus.
3.Tiesībām un pienākumiem, ko nosaka tiesību normas, ir vispārējs un obligāts raksturs.
4.Tiesību normu izpildi aizsargā valsts (spaidu elements tiesībās)
5.Tiesību normas nepastāv izolēti, bet tās veido vienotu sistēmu.
6.Katrai tiesību normai ir divpusējs raksturs, jo tā sabiedriskās attiecības vienai pusei piešķir subjektīvās tiesības, bet otrai – juridiskos pienākumus.
7.Tiesību normas var piemērot vairākkārt.…
