Krustiņa rīcība ikvakaru – došanās uz krogu dzert un azartspēļu spēlēšana- liek saprast, ka viņa dzīvi vada atkarības. Cilvēks, pakļaujoties atkarībām, neizprot īsto dzīves vērtību un uzskata atkarības par savu dzīves jēgu. Dzīve kļūst vienmuļa un ikdiena pelēka. Pazūd tuvība ar mīļajiem un par galveno mērķi kļūst uzvara, līdz netiek manīts, ka mēģinājums uzvarēt pārvērties par milzīgu zaudējumu. Izpriecas krogā Krustiņam nesa lielu nelaimi – lielu parādu un lāstu no mātes, “Es viņu nolādu!” aiziešanu no mājām. Pēcāk, kad Krustiņš devies mājās atpakaļ, tēvs, domādams, ka mājā nāk zaglis, (taču tā arī bija- Krustiņš nācis zagt tēva naudu, “Iekāp pa logu — paņem naudu… ”) nošāvis viņa paša dēlu, “Krustiņš!... Mans dēls... ā... Manu dēliņ... manu mīļo... manu dēliņ...”.…
