Baroks bija mākslas periods un stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600. gadu un dominēja visu 17.gs. Baroka nosaukums, iespējams, radies no sena portugāļu valodas vārda barocco, kas apzīmē neregulāras formas pērles. 1925. g. Pazaureks izteica hipotēzi, ka vārds "baroks" ir radies no vārda "parūka“. Baroks izpaudās ne tikai tēlotājā mākslā, bet arī arhitektūrā, literatūrā un mūzikā.
Baroka mākslai raksturīgs:
krāšņas krāsas
liektas līnijas un formas
gleznainums
dažādi gaismas efekti
spēcīgs spožas gaismas un ēnas kontrasts
dramatisms .
Glezniecība
Populārākie baroka mākslinieki bija MIKELANDŽELO MERĪZI DA KARAVADŽO
un
DŽOVANNI
LORENCO
BERNĪNI.
MIKELANDŽELO MERIZI da KARAVADŽO
Karavadžo glezniecībā dominēja tumša tonalitāte, kas pretstatīta spilgti izgaismotām, kompozīcijai sevišķi svarīgām detaļām: galvām, ķemeņu apveidiem, rokām.
Karavadžo labi pazina vienkāršo ļaužu dzīvi un no tiem arī izvēlējās savu darbu personāžus - mākslinieks bieži gleznoja klaiņojošus ielas zēnus, ubagus, ielu muzikantus. Karavadžo arī pirmais mākslas vēsturē iedibināja šāda žanra pastāvēšanas tiesības.
izceļ ikdienas dzīves vienkāršību un dabiskumu.
…
