Filmas varoņi savas emocijas cenšas ārēji neizpaust, taču meistarīgais tēlojums perfekti ataino emocijas personāžu sejās – bailes, dusmas, naidu, iemīlēšanos, skaudību, prieku un bēdas. Emocijas tiek simboliski parādītas arī caur krāsām un mūziku. Piemēram, kad Grēta nomazgā logus Vermēra studijā (iepazīstas ar mākslinieku), gan viņa darba telpas, gan dzīve kļūst gaišāka. Mākslinieks iemāca Grētai, ka viss šajā pasaulē ir saredzams vairākās „krāsās”, tikai jāmāk šīm lietām redzēt cauri. Filmā vērojamas gaišas krāsas, kad noris neitrālas sadzīves ainas, tiek rādītas augstāko aprindu personas, kā arī , kad Grēta ir kopā ar miesnieka dēlu vai Vermēru, tādā veidā atspoguļojot gaišu cerības stariņu meitenes iekšējajā pasaulē. Filmas noskaņa (krāsas) un mūzika kļūst drūmāka, kad tiek atainotas cilvēku bēdas, pārdomas, aukstums, dusmas un vienaldzība.
