Psihiatrijas grāmatas man vēstī par savādu slimību: parafrēniju, jeb latviski - noslieci uz sistemātiskiem murgiem. Liekas, ka šeit varbūt kā apakšnodaļu varētu minēt visu metafiziku, bet es vēlotos atsaukties dziļi personīgā līmenī: domājot par romieša Lūcija Anneja Senekas un latvieša Longīna Ausēja dzīvesstāstiem man prātā veidojās krāšņa shēma. Tā būtu:
• abi - gan Ausējs, gan Seneka - ir ieguvuši klasisku sava laika izglītību,
• abi ir darbojušies pedagoģijā valstiskā mērogā - viens skolu valdē, otrs - mācot Neronu,
• abi ir piedalījās savas valsts pārvaldē;
• abi ir rakstījuši;
• abi ir miruši ne pēc savas gribas;
Bet - lai runā darbi; šinī gadījumā Senekas "Vēstules Lucīlijam par ētiku" un L. Ausēja "Ceļi uz laimi".
…
