Laikam jau par cilvēku var spriest tikai tad, ja viņu pazīsti, taču man šādas iespējas nav. Kā es varētu Pēru Gintu nosaukt? Laikam jau par viņu varētu teikt, ka Pērs Gints ir romantisks egoists. Nevaru noliegt, ka viņam ļoti patika jaunas un skaistas meitenes. Taču egoisma īpašību viņam arī netrūka.
Lasot Henrika Ibsena darbu, varu tikai iedomāties, cik bezkaunīgs, egoistisks un lielīgs cilvēks ir bijis Pērs Gints. Manuprāt, arī tagad ir sastopami tādi cilvēki kā Pērs Gints. Ļoti daudz cilvēku izmanto jebkādus paņēmienus, lai tikai kāds viņus ievērotu, redzētu un paslavētu, taču Pērs Gints pats sevi liela, slavē. Neviens cits jau to nedara, jo nevienam viņa “varoņdarbi” neinteresē.
“ Jā, es varu
Uz zelta zirga pa gaisu jāt!
Es varu vēl daudz ko, ja tikai daru!”
Tad, kad Pērs Gints gāja uz Hegstadi, tad ļoti skaidri parādījās cilvēku attieksme pret viņu. Neviens viņu nevēlējās tur redzēt, kur nu vēl runāt ar viņu. …
