Bērnība ir kā ceļojums, kuru var ļoti strauji pārtraukt jebkāds notikums, kurš kā milzīgs šāviens rada caurumu bērna trauslajā pasaules uztverē un rada milzīgu atvērumu, caur, kuru bērns no jauna sāk vērot pasauli, apkārtējos un visnozīmīgākais – sevi. Bet, kamēr šis trauslais audekls nav aptraipīts vai caursists, bērna uztvere ir pavisam savādāka un to jāmēģina saglabāt neaptraipītu cik vien ilgi iespējams. Bet citiem bērnības saldā garša bieži vien pārvēršas par bēdām un ilgu cīņu pašam ar sevi.…
