Vārdu „ekonomika” pirmais lietoja sengrieķu vēsturnieks Ksenofons (4.gs.p.m.ē.), rakstot par to, kā labāk vadīt mājsaimniecību. Pirmajā brīdī šķiet, ka ir ļoti liela atšķirība starp mājsaimniecību un tautsaimniecību. Tomēr atradīsim daudz kopēja.
Katrā mājsaimniecībā ir jāpieņem daudz lēmumu. Kurš uzkops istabas, kurš vārīs pusdienas, ko pirkt? Arī mājsaimniecībā jāsadala ierobežotie resursi, jāpieņem lēmumi, kā un kādas vajadzības apmierināt.
Tāpat kā mājsaimniecībā, arī sabiedrībai ir jāpieņem daudz lēmumu. Kurš audzēs labību, kurš būs skolotājs. Arī sabiedrībai resursi ir ierobežoti, un arī tai jādala saražotās preces un pakalpojumi.
Atkarībā no tā, kādus jautājumus apskata ekonomikas zinātne, to iedala mikroekonomikā un makroekonomikā.
Mikroekonomika dod zināšanas par:
atsevišķa patērētāja rīcību,
atsevišķa uzņēmuma darbību,
vienas preces cenu un tās pieprasītos daudzumus,
tirgu un tirgus struktūru.
Mērķis – noteikt tirgus dalībnieku racionālu rīcību ierobežotu resursu apstākļos.
Makroekonomika dod zināšanas par:
ekonomiku kopumā,
kopējo pieprasījumu un piedāvājumu,
cenu līmeni – inflāciju,
iekšzemes kopproduktu,…
