Ārpolitikā Luija XIV mērķis bija Francijas hegemonija Eiropā. Par lielāko šķērsli tā sasniegšanai joprojām tika atzīti Hābsburgi, pret kuriem vērsās galvenā Francijas militārā un diplomātiskā darbība. Savus karus Luijs XIV izplānoja šaurā padomdevēju lokā, tādēļ tos dēvē par „kabinetu” kariem. Plānus īstenot palīdzēja spēcīgā armija un daudzo Francijas diplomātu darbība visos Eiropas galmos. Luijs XIV uzsāka vairākus iekarošanas karus. Tā Spānijas Nīderlandei tika atņemta Lille, Holandei – daži pierobežas apgabali, Vācijai – Elzasa ar Strasburgu. 18. gs. Luijs XIV iesaistījās karā par Spānijas mantojumu.
Luija XIV laikā Francija bija iesaistīta arī trīs liela mēroga Eiropas karos, kā arī virknē lokālu militāru konfliktu. Tie bija Franču-holandiešu karš, Augsburgas līgas karš un Spānijas mantojuma karš. Visos šajos konfliktos, kur Francijai nācās sasprindzināt visus savus spēkus, materiālos un cilvēku resursus, bija jaušama Luija XIV vēlme kļūt par visas Eiropas valdnieku. Daži vēsturnieki pat atzīmē, ka šinī ziņā Luiju XIV var uzskatīt par Napoleona un Hitlera priekšteci, lai gan arī citu Eiropas monarhu ambīcijas, kā, piemēram, Zviedrijā vai Krievijā šajā pat laika posmā, nebūt nebija pieticīgākas.
…
