| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Latvijas Republikas institūciju, organizāciju un citu dalībnieku ietekme un loma ārpolitikas īstenošanā | 5 |
| 1.1. | Latvijas Republikas Saeima | 5 |
| 1.2. | Valsts prezidents un Ministru Kabinets | 6 |
| 1.3. | Nacionālā līmeņa organizācijas | 6 |
| 1.4. | Reģioni un pašvaldības | 7 |
| 2. | Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas loma ārpolitikas īstenošanā | 9 |
| Secinājumi | 11 | |
| Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 13 |
Ārpolitika ir valstu interešu un mērķu atspogoļojums, kas veidojas balstoties no valstu vēsturiskajiem un iekšzemes apsvērumiem, citu valstu politikas un rīcības, utml. Karš, valstu savienības, starptautiskie līgumi un tirdzniecības ir daļa no diplomātijas izpausmēm un rezultātiem. Savukārt diplomātiju, kas ir primārais ārpolitikas instruments, pēc Haralda Džordža Nikolsona (Harold George Nicolson), britu diplomāta un modernās diplomātijas ieviesēja apgalvojumiem, var definēt kā “starptautisko attiecību pārvaldību sarunu veidā” , tātad ar to saprotams, ka diplomātijas pamatā ir dialogs starp valstīm un to aktoriem.
Tradicionāli ārlietu ministrijas ir bijušas vadošais valstu ārpolitikas virzītājs un veidotājs, taču vai tas ir saglabājies līdz pat šodienai? Tomēr ārlietu ministriju darbība vēl aizvien ir nozīmīga valsts pārvaldes sistēmas daļa. Mūsdienās valstis ir kļuvušas savstarpēji atkarīgākas, tādēļ arī iekšpolitiskos notikumus nereti ietekmē ārpolitiskie lēmumi un starptautiskā politika. Valstīm sadarbojoties tiek nonākts pie virknes jaunu līgumu, savienību un citu lēmumu slēgšanas, kuru pamatā ir vēlme veicināt draudzību un izveidot alianses.…
