Līdzpārdzīvojums – tā laikam visprecīzāk varētu raksturot 2011.gada 30.decembra pēdējo „Mans nabaga Marats” izrādi JRT. Līdzpārdzīvojums tās skatuves varoņu cilvēciskajām jūtām, Ļeoņiģika aiziešanai un trīs cilvēku tālākajam liktenim, laimes izpratnei un tās apliecinājumam dzīvē, līdzpārdzīvojums neviltotajai publikas mīlestībai, nerimstošajiem aplausiem. Aktieru Baibas Brokas, Andra Keiša, Viļa Daudziņa un režisora Alvja Hermaņa smaidam un prieka asarām. Un iespējams, ka dzīves skaistuma azarta meklētājam, romantiķim Martam ir taisnība, vēlot: „Nenolaisties uz zemes, nekad...” Varbūt tieši šajā vienkāršajā teikumā slēpjas patiesu vispārcilvēcisku vērtību apliecinājums, kurš sniedz mums prieku, gandarījumu, dzīves piepildījumu un ikvienam kādā dzīves brīdī pietrūkst.…
