Secinājumi:
Pēc literatūras avotiem Rīgā magnētiskā lauka indukcijas horizontālā komponente Bz= 0,17∙〖10〗^(-4) T, mūsu eksperimentāli noskaidrotā komponente Bz= 0,15〖∙10〗^(-4) T. Un, salīdzinot šo eksperimentāli iegūto vērtību ar literatūrā minēto, atšķirība ir par 0,02 〖∙10〗^(-4) T, procentuāli šī relatīvā kļūda ir 4,74 %. Šī atšķirība var būt skaidrojama ar to, ka kaut kur precīzi nav nolasīts magnētadatas novirzes leņķis, jo, veicot mērījumus, magnētadatas kustību ietekmēja gan polaritātes pārslēgšana, gan apkārtējā vide (kustības). Otrs faktors, kas to varēja ietekmēt, ir strāvas stiprums, jo, pārslēdzot polaritātes, arī tas nedaudz mainās, lai izslēgtu šo kļūdu pie katras polaritātes vajadzētu nolasīt strāvas stiprumu, izrēķināt vidējo strāvas stiprumu un aprēķinos izmantot šo vidējo lielumu. Trešais faktors, kas varēja ietekmēt mērījumu precizitāti, ir magnēti, jo telpa bija pilna ar elektroierīcēm, kur tiek izmantoti magnēti, piemēram, uz galda stāvošais telefons u.c. Secinām, ka eksperimentāli šo konstanti ir izdevies noteikt tuvu literatūras avotā minētajai.
…
