Par pētījuma mērķi izvirzu apgalvojumu, ka plašsaziņas līdzekļiem ir visas iespējas mērķtiecīgi mainīt auditorijas uzskatus un uzvedību.
Sabiedrībā pastāv vairāki saziņas līmeņi, kuri atšķiras galvenokārt ar dalībnieku skaitu. Tie ir:
1)Konversionālā (domāšana, saziņa divu cilvēku starpā),
2)mazu grupu saziņa,
3)lielu grupu saziņa,
4)masu saziņa jeb plašsaziņa, kurai raksturīga: mazskaitlīga, salīdzinot ar pārējo sabiedrību, grupa kā komunikators (laikraksta redakcija), ierobežota zīmju sistēma ziņojuma veidošanai, neredzama, daudzskaitlīga, bezpersoniska auditorija kā recepients [1].
Plašsaziņas procesa klasiskais (Lasvela) modelis ir šāds:
Komunikators (ziņas sūtītājs) Ziņa Sakaru līdzeklis Recipients (ziņas saņēmējs) Atgriezeniskā saite ar komunikatoru [3].
Saistībā ar šo modeli H.Lasvels izvirza arī saziņas procesa analizēšanā vajadzīgos pieturas punktus: 1) Kontroles vai avota analīze, 2) ziņojuma satura analīze, 3) plašsaziņas līdzekļa analīze, 4) auditorijas (saņēmēja) analīze, 5) iespaida un uzvedības analīze jeb vienkāršoti – kas saka ko, caur kādu līdzekli, kam un ar kādu ietekmi [4]. …
