Viduslaiku garīdznieki
Bija daudza veida garīdzinieki viduslaikos. Katram no viņiem bija savi pienākumi un sava vara. Bet viņiem bija tikai viena iezīmes, viņi pakļāvās Dieva varai. Viņi bija tilts starp cilvēku un Dievu.
Viduslaikos baznīcas un civilie likumi piešķīra garīdzniekiem īpašas personas un īpašuma tiesības. Baznīcām un klosteriem kā svētām vietām nebija jāmaksā nodokļi un jāpilda citi likumi. Tās bija vietas, kurās valdīja „svēts miers” un kuras deva patvēruma tiesības. Garīdzinieki ievāca nodokļus no bagātajiem, lai vēlāk ar tiem aplīdzētu nabagajiem. Apgrūtināt garīdziniekus ar tādiem pienākumiem kā militārais dienests, pilsētas vārtu sargāšana u.c. līdzīgiem pilsoņa pienākumiem bija aizliegts. Laji, lai arī kādu amatu vai stāvokli tie ieņemtu, nevarēja tiesāt garīdziniekus, kas bija vidutāji starp pilsoņiem un Dievu. Tāpēc garīdzinieki baudīja „vietas imunitāti” (baznīcas īpašumiem nav jāmaksā nodokļi, un tiem ir patvēruma tiesības) un „personas imunitāti” (garīdzniecību nevar tiesāt civilās tiesās).
…
