„Vides izglītība ir būtiska sadaļa plašai kustībai, kas veido sabiedrības izpratni par vidi, lai nodrošinātu tādu sabiedrības vadību, kas radītu sabalansētu pamatu pašas sabiedrības pastāvēšanai” (Vides izglītības koncepcija Latvijas vispārizglītojošām skolām).
Vides izglītība skolā īstenojama kā starppriekšmetu tēma, kas iekļaujama mācību priekšmetu saturā. Tās mērķis ir panākt, lai katrs skolēns izvēles priekšā spētu prasmīgi izanalizēt situāciju un pieņemt tādus lēmumus, kas sekmētu vides kvalitātes uzlabošanos un sabiedrības labklājību. Tā ir katra indivīda spēja iejusties konkrētajā vidē un veikt izmaiņas, ja tas nepieciešams.
Vides izglītībai vienlīdz svarīgs ir gan apgūstamais saturs un informācija, gan pats izziņas process – prasmju attīstībai un attieksmes veidošanai, tāpēc var teikt, ka tās uzdevums ir izglītot par vidi, vidē un videi.
Latvijas Universitātes fizikas doktora Andra Broka formulējumā, pasaule ir mainīgu ķermeņu kopums, kurā cilvēks ir viens no šiem mainīgajiem ķermeņiem. Kādā gan nozīmē šeit esam lietojuši vārdu VIDE? Šo vārdu lietojam, lai apzīmētu visu to pasaules mainīgo ķermeņu kopumu, kas atrodas ārpus konkrētā cilvēka. Vēl vairāk – mēs jau sagrupējam visus šos ķermeņus kā ikviena cilvēka dzīvesvides ķermeņus divās atsevišķās vidēs: cilvēk vidē un dabas vidē. Cilvēks izzina pasauli pa daļām, tā, savstarpēji salīdzinot un kopskaitot, kā cilvēkvidi, tā dabasvidi mēs varam dalīt vēl sīkākās daļās, kas visas kopsaistībā sastāda mūsu kopējo dzīvesvidi tās vienotā veselumā. …
