Savācējsaimniecība ir saimniecības sistēma, kur iztikas līdzekļu sagādē dominē medības un savvaļas augu vākšana.
Medībās visbiežāk bedītais dzīvnieks bija mežacūka, tālāk secībā – alnis, briedis, taurs, stirna utt. Zivju zvejā galvenā nozīme arvien vēl bija līdakām. Medību ieročiem bija raksturīgi šķēpi ar atkarpēm vai zobojumiem. Darbarīki, ieroči un dažādi iedzīves priekšmeti tika izgatavoti tikai no vietējiem materiāliem. Medībām visumā bija kolektīvs raksturs, bet medīja arī individuāli, piemēram, slēpņa. Līdzās medībām un zvejai sava nozīme bija savvaļas augu, sakņu, ogu, sēņu un medus vākšanai.…
