-
D vitamīna lietošanas nepieciešamība un riski
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Darba mērķis, pētījuma uzdevums, darba materiāls un metodes | 4 |
| 3. | D vitamīna uzņemšana un aktivēšana | 5 |
| 3.1. | Kā tiek uzņemts D vitamīns | 5 |
| 3.2. | Kā veidojas tā aktīvā forma un kāda ir tā funkcija | 6 |
| 4. | D vitamīna līmenis asinīs | 6 |
| 5. | D vitamīna Deficīts | 7 |
| 5.1. | Kā var rasties D vitamīna deficīts | 7 |
| 5.2. | Veselības problēmas kas rodas D vitamīna deficīta dēļ | 7 |
| 6. | D vitamīna Hipervitaminoze | 9 |
| 7. | D vitamīna uzņemšanas metodes | 9 |
| 8. | D vitamīna profilaktiska lietošana | 10 |
| 9. | Secinājumi un Rezultāti | 11 |
| 10. | Izmantotā literatūra | 12 |
Rezultāti un secinājumi
1. D vitamīna deficīts ir ļoti izplatīta problēma visā pasaulē, kurai ir jāpievērš lielāka uzmanība, jo tas ir saistīts ar vispārējo mūsu veselības stāvokli.
2. Arī Latvijā D vitamīna deficīts un nepietiekamība iedzīvotāju vidū ir izplatīti neatkarīgi no vecuma, dzimuma un gadalaika, un tikai apmēram piektajai daļai iedzīvotāju D vitamīna līmenis ir normas robežās, tāpēc ik vienam vismaz reizi gadā vajadzētu noteikt savu D vitamīna līmeni, un nepieciešamības gadījumā uzņemt to papildus.
3. D vitamīna deficīta radītās problēmas ir ļoti plašas. To saistība ar D vitamīna deficītu vēl joprojām tiek ļoti aktīvi pētītas, un tiek atklātas aizvien jaunas problēmas, ko veicina D vitamīna deficīts.
4. Papildus D vitamīna uzņemšana var būtiski samazināt vairākas problēmas, kas ir saistītas ar D vitamīna deficītu.
5. Lielākajā daļā pasaules ar Sauli un uzturu nav iespējams nodrošināt pietiekamu D vitamīna līmeni asinīs. Tāpēc ir ļoti svarīgi kontrolēt D vitamīna līmeni un nepieciešamības gadījumā uzņemt papildus D vitamīnu ar medikamentiem.
6. Nepareizi lietojot D vitamīna medikamentus var nepalielināties D vitamīna līmenis asinīs, ja to nelieto ēšanas laikā vai pēc tās. Ja šie medikamenti tiek lietoti pārmērīgi lielā daudzumā var veidoties hipervitaminoze, kas var veicināt vairākas problēmas.
…
D vitamīns pieder pie taukos šķīstošajiem vitamīniem. D vitamīns ir definēts kā savienojumu grupa, kura ir ar līdzīgu ķīmisko struktūru holesterīnam – holesterīna atvasinājumi. Ādā vitamīns D ir provitamīna veidā (neaktīvs). Ādai saskaroties ar Saules UV - ultraviolētajiem stariem tas sāk aktivēšanās procesu un cilvēka ķermenī norit vairāki sintēzes posmi līdz tiek aktivēts un spēj veikt savas specifiskās funkcijas. Daudzās pasaules vietās, tai skaitā Latvijā, cilvēks nespēj sasintezēt pietiekami lielu D vitamīna apjomu visam gadam. Šādās situācijās organismā veidojas vitamīna D deficīts, kas var ļoti nelabvēlīgi ietekmēt mūsu organismu. D vitamīns ietekmē organismā imūno, balstu/kustību, nervu un asinsvadu sistēmas. Ja neseko D vitamīna līmenim, tas var radīt veselības problēmas, kas būtiski pasliktina dzīves kvalitāti. [1] D vitamīna aktīvā forma ir hormons kalcitriols, kura trūkums ietekmē vairākas organisma funkcijas. Ja pirms kāda laika tika uzskatīts, ka D vitamīns vajadzīgs tikai stipriem kauliem un sekmē kalcija uzsūkšanos, tad tagad pētnieki ir atklājuši arī citas tā funkcijas, piemēram, D vitamīns piedalās imūnsistēmas darbības nodrošināšanā. Cilvēki ar pietiekamu D vitamīna līmeni mazāk slimo ar akūtām respiratorā trakta vīrusu infekcijām, tajā skaitā ar gripu.[2] D vitamīnam ir liela nozīme autoimūno slimību profilaksē – tās ir saslimšanas, kad cilvēka imūnsistēma nepareizi darbojas un grauj vairākas orgānu sistēmas, piemēram, hronisks autoimūns tireodīts (imūnsistēma iznīcina vairogdziedzeri), 1. tipa cukura diabēts (1.tipa CD ir hroniska autoimūna slimība, kurai raksturīgs absolūts insulīna deficīts, ko izraisa progresējoša aizkuņģa dziedzera β šūnu destrukcija.) un multiplā skleroze. D vitamīna trūkums palielina arī onkoloģisko saslimšanu risku, kā arī pasliktina psihoemocionālo stāvokli, izraisot nespēku, nogurumu, miega traucējumus un apātiju.[2] Mūsu platuma grādos saules stari nespēj nodrošināt pietiekamu D vitamīna sintēzi, jo
