Visi jenotu apakšdzimtas pārstāvji dzīvo Amerikā, no mērenajām klimatiskajām joslām līdz tropu mežiem.Mūsdienās daudzi zoologi jenotu jeb mazlācīšu dzimtu iedala divās apakšdzimtās- jenotu un pandu.Jenotu un pandu vieta sistemātikā nav vēl pilnīgi skaidra. Tās ir apmēram 20 izskata ziņā samērā atšķirīgas dzīvnieku sugas – sākot ar nelielajiem olingo un beidzot ar spēcīgo lielo pandu.Savukārt pandas apdzīvo A-Āzijas kalnu ķēdes.Daži zoologi pie pandām pieskaita arī D-Amerikas sugas, piemēram,kinkažu.
Šīs divas grupas ir diezgan neviendabīgas,, un grūti uzskaitīt to kopīgās īpašības. Visvecākās fosilijas ir cēlušās pirms 30 miljoniem gadu un pieder Bassaricus ģints pārstāvjiem.Mazlācīši ir visvecākās šīs dzimtas sugas. Visattīstītākā suga ir kinkažu, kas dzīvo kokos.Tas ir drukns nakts dzīvnieks ar garu, lokanu asti . Mūsdienās Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā dzīvo 3 jenotu, 4 gardegunlācīšu, divas mazlācīšu sugas un olingo, kā arī kinkažu.
Olingo.Ķermenis ir 36-47 cm garš,bet aste 41-48 cm.Spalva ir brūni dzeltena, bet uz astes redzamas neizteiksmīgas tumšākas svītras.Dzīvo koku lapotnē Dienvidamerikas ziemeļos un ir aktīvs tikai naktī.…
