Kultūras jēdziens un tā socioloģiskie aspekti

Pirms sāku rakstīt šo referātu, man kultūra asociējās pārsvarā ar mākslu, literatūru un mūziku. Un, kā es vēlāk noskaidroju savā darbā, tieši šādā nozīmē šo vārdu pārsvarā lieto ikdienā. Bet kultūra kā socioloģijas pētīšanas objekts ir pavisam kas cits. Socioloģijā ar kultūru saprot visu cilvēka radīto, līdz ar to, tas ir bezgala plaši. Savā darbā es mēģināju ieskicēt būtiskākās kultūras sastāvdaļas, tās funkcijas un tajā pastāvošās problēmas.
Pirmām kārtām mēģināšu izskaidrot, ko saprot ar vārdu „kultūra” un kāda ir šī jēdziena attīstība socioloģijā.
Kā galvenākās kultūras sastāvdaļas un pamatelementus es apskatīšu normas, tai skaitā paražas, tikumus un likumus, kā arī vērtības, simboliku un valodu. Tieši simboliku un valodu izvirzot kā pamatnosacījumu kultūrai.
Tā kā kultūra ir atkarīga no tā kādā sabiedrībā tā eksistē, tad tā ir tikpat atšķirīga, cik dažādas ir sabiedrības. Sociologi ir izstrādājuši dažādas pieejas, lai skaidrotu kultūras variāciju, kā funkcionālistu, ekoloģisko un konflikta pieeju, kuras es tuvāk arī apskatīšu savā darbā.
Pētot dažādus pieejamos materiālus par šo tēmu, atklāju, ka, lai kultūra pastāvētu, tai ir jāintegrējas. Un tas notiek dažādu iemeslu dēļ – radoties plaisai starp ideālo un patieso kultūru, kā arī rodoties lielai kontrkultūras dominantei.
Kopumā šai darbā centīšos atbildēt uz šādiem jautājumiem – kas ir kultūra socioloģijā? No kā tā sastāv? Kas līdz ar kultūru rodas? Un kā kultūru var pētīt?
Kultūra – cilvēku darbības materiālie un nemateriālie produkti, vērtības un atzītie darbības un uzvedības veidi, kas ir objektivizēti (iemiesoti) dažādās formās – dzejā, grāmatās, juridiskajās normās (likumu krājumi), paražās, teikās, nostātos utt. Un ir atzītas vērtības sociālajās grupās, kas savukārt tās nodod citām grupām un nākamajām cilvēku paaudzēm. Kultūra ir viss, kas nav daba un ko ir radījis cilvēks. …