-
Izglītības reforma Latvijā
Nobeigums
„Briti savos kritiskās domāšanas traktātos kristalizē trešās pasaules mijiedarbību ar viņu kultūru funkcionālajā audzināšanā sekmējot demokrātisko un plurālistisko sabiedrību uz „neatrisinātās pedagoģijas normu problēmu”(Ruhloft, 1980). Pedagoģiskajā darbā studentiem ir svarīgi apzināties pasaules kultūras telpu, lai izvairītos no destruktīvās ietekmes uz kristiešu kultūras sabiedrību.
Jāpatur prātā mūsdienu aktualitātes, dialektiskais process starp pieredzi un pārdomām, un jāstabilizē klasisko vērtību izpratni jauniešu audzināšanu. Modernās mēdiju komunikāciju zinātnes un tehnoloģijas mūsdienu pedagoģijā reproducē arhioloģiski cilvēka patību, bet ierobežo tā rīcības spējas, kas izraisa „neapzināto karu” pasaulē un ciešanas jaunajai paaudzei. Ir svarīgi apjaust indivīda neaizskaramību pedagoģiskajā darbā un motivēt jauniešus apzināties viņu unikālo sūtību savā radošajā darbībā.
Izglītība sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai īstenojas trīs virzienos: vide, ekonomika,
sabiedrība. Katrā no šiem virzieniem var izcelt būtiskās zināšanas, prasmes un
vērtības, kas iekļaujamas izglītības programmās.Latvijā skolotāji profesionālo kompetenci pilnveido gan pašizglītības un tālākizglītības procesā, gan piedaloties dažādos projektos.
…
Eiropas ārējo kvalitātes nodrošināšanas institūciju izaugsme pieņēmusies spēkā kopš 1990. gadu sākuma un turpināja strādāt pēc nacionālisma pieprasījuma. Tajā pat laikā sadarbība un labākās pieredzes apmaiņa institūciju starpā kļuvusi par neatņemamu šīs attīstības elementu. Jau 1994. g. Eiropas pilotprojekti (European Pilot Projects) ko aizsāka Eiropas Komisija, nodrošināja kvalitātes nodrošināšanas metodisko pamatu savstarpēju atzīšanu institūciju starpā: neatkarīgas institūcijas, pašvērtējumi, ārējo ekspertu apmeklējumi un ziņojumu publiskošana, ko noteica 1998. gadā. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktie pasākumi ir saistoši jaunatnes politikas mērķiem, kas paredz uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, atbalstot darbu ar jaunatni un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu. Pasvītrojot sasaisti ar izglītības sistēmu, jaunatnes politikas īstenošanas ietvaros tiek akcentēts atbalsts jauniešu nodarbinātībai un bezdarbnieku integrēšanos darba tirgū, pilnveidojot viņu pamatprasmes. Pedagogs prezentē savas profesionālās kompetences komunikācijā ar saviem studentiem, kas turpina nodot mantojumā nākamām paaudzēm tradīcijas un kultūras mantojumu.
