Mans valodas zināšanu līmenis, pēc manām domām, ir labs. Rakstot es cenšos izmantot literāri pareizus vārdus, neiesaistīt sarunvalodas vārdus, vulgārismus, žargonismus, barbarismus. Rakstībā liela nozīme ir arī interpunkcijai. Īpaši sarežģītās teikuma konstrukcijās es varu apjukt un nesalikt visur komatus un citas pieturzīmes, bet ar vieglākiem teikumiem tieku galā. Tomēr es uzskatu, ka pieturzīmju likšana ir mans Ahileja papēdis. Rakstībā svarīgi ir ievērot vārdu pareizrakstību, man ne vienmēr tas sanāk, bet stila kļūdu manos domrakstos un esejās nav daudz. Ikdienā runājot, es izmantoju galvenokārt sarunvalodas vārdus, reizēm tiek iesaistīti arī barbarismi un žargonismi. Runājot es izmantoju arī zemtekstus, mīmiku un žestus. Savā runā es maz izmantoju internacionālismu, apvidvārdu, profesionālismu un terminu. Bet es uzskatu, ka mans vārdu krājums ir pietiekoši liels, lai es spētu izteikt savas domas un tās pamatot.
Interpunkcija. Teikumos nav atdalīti iespraudumi no pārējās teikuma daļas, piem., „manuprāt” ir jāatdala ar komatiem, jo šis apstākļa vārds parāda runātāja attieksmi pret izteikto domu. Nav atdalīti divdabja teicieni ar komatiem, piem., „pacēlusies spārnos”, „mezdami tīkamu ēnu” ir divdabja teicieni, un tie teikumā jāatdala ar komatiem.…
