Kārlis Skalbe bija ne vien talantīgs dzejnieks, bet arī talantīgs rakstnieks. Pasaku valoda ir ļoti tēlaina, bagāta, tajā atrodami daudzi pārsteidzoši, interesanti izteicieni. K. Skalbe bija cilvēcīgs, jo daudzās pasakās akcentēja tieši savu sirds inteliģenci: labsirdību, mīļumu, godīgumu. Viņa pasakās var izjust cilvēkmīlestību, kā arī cieņu pret cilvēkiem. K. Skalbes pasakās attēlotas ētiskās atziņas, kā, piemēram, cilvēka dvēseles bagātība, sāpju skaistums, nepretošanās ļaunumam, patiesā sirds.
Kārļa Skalbes prozas klāsts ir stipri neviendabīgs – no nelielām skicītēm, mirkļa uzmetumiem, līdz noslīpētiem stāstiem, no liriskām pārdomām līdz asam sociālajam atmaskojumam. …
