-
Veczemju klintis
Šeit uz zemes virsmas morēnas vai vidējā devona smilšakmeņi ir nošķelti pateicoties Baltijas Ledus ezera ūdeņiem vai arī pārklājoties relatīvi plānam slānim no piekrastes un tuvām esošām piekrastes nogulumiem. Baltijas ledus ezera nogulumus var atrast visā Latvijas teritorijā gar mūsdienu Baltijas jūras krastu gar Piejūras zemienēm, kā arī gar Viduslatvijas zemienes ziemeļu daļas. Ledus ezera krastam atkāpjoties, šajās vietās zemienes ir palikušas ar priedītēm, apauguši neauglīgi smiltāju līdzenumu ar kāpu vaļņiem, kas mijas ar purviem un sekliem ezeriem (The eight baltic stratigraphical conference, post – conference field excursion guidebook).
Mūsdienīgajā Latvijas teritorijā kopš devona perioda līdz pat perma un, arī ir pieļaujams, ka triasa periodam ir dominējis salīdzinoši humīds klimats. Vispārīgs priekšstats par krasta procesiem norāda, ka šie procesi norisinās krastā, jeb siltā un mitrā (humīdā) klimatā. Pierādijumi šiem klimtaiskajiem faktoriem, daži indikatori ir ģipša slāņi, halīta kristālu pseidomorfolozes u. c. Šādas lietas ir labi novērojamas devona un perma nogulumos. Drošas pazīmes par humīdu klimatu ir konstatētas juras nogulumos. Tā kā juras nogulumi ir jaunākie, ko pārsedz pleistocēna veidojumi, datu par krīta, paleogēna un neogēna norisēm Latvijas teritorijā praktiski nav (Zemes un vides zinātnes).
…
Veczemju klintis ir 480 m garas, 3.5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas šmilšakmeņa klinšu siena pašā jūras krastā, šīs klintis ir ar daudzām alām, nišām un ciļņiem, bieži vien sārts, bet dažās vietās var manīt arī bālu smilšakmeni, vairāk uz Z daļu var manīt to pašu sarkano un arī zilgano mālu. Šīm klintīm var novērot citādāku struktūru kura atrodas tās vidusdaļā – purvā ir atradies smilšakmens ar dzelzi saturošos savienojumus, kur šis purva ūdens ir izveidojis atkrāsotu zonu un dzelzs savienojumu garoziņu. Veczemju klintīs var atrast gan devona, gan arī kvartāra iežu nogulumus ar glaciotektoniskām deformācijām, vērts pieminēt, ka kvartāra nogulumi ir virs devona iežu nogulumiem. Dažās vietās ledāja darbības dēļ, ir mazi devona nogulumu atrauteņi. Vietās virs ledāja nogulumiem līdz pat 2 m biezumam atrodas arī Baltijas ledus ezera piekrastes zonas akmeņi, oļi, grants, vēl arī eolie nogulumi. Vērts pieminēt, ka 2005. g. janvārī pirms vētras kura notika Veczemju klintīs, klinšu garums ir bijis tikai 160 m.
