Cilvēka pašsajūta dienas laikā nav nemainīga. No rīta cilvēks var justies enerģisks, aktīvs un labā garastāvoklī, bet pēc vairākām mācību, darba vai fiziskās slodzes stundām var parādīties nogurums, miegainība, samazināta koncentrēšanās spēja un vēlme atpūsties. Savukārt citā situācijā cilvēks fiziski var justies labi, bet viņa garastāvoklis emocionālu notikumu dēļ var būt pasliktinājies. Šīs atšķirības parāda, ka cilvēka funkcionālo stāvokli nevar pilnībā raksturot ar vienu jautājumu “kā tu jūties?”. Nepieciešams precīzāks veids, kā atsevišķi novērtēt fiziski subjektīvo pašsajūtu, aktivitātes līmeni un emocionālo noskaņojumu. Viens no šādiem instrumentiem ir SAN jeb “Pašizjūta–Aktivitāte–Garastāvoklis” metodika, ko 1973. gadā publicēja V. A. Doskins, N. A. Lavrentjeva, M. P. Mirošņikovs un V. B. Šarajs rakstā par diferencētu funkcionālā stāvokļa pašnovērtēšanu žurnālā Voprosy psihologii. Bibliogrāfiskie avoti norāda, ka sākotnējais raksts publicēts 1973. gada 6. numurā un metodika paredzēta subjektīvā funkcionālā stāvokļa diferencētai novērtēšanai.…
