Ir 1949.g. 25. marts. Ernests Rudzroga, 19 gadus vecs jaunietis, uzzinājis nostāstus par šaušalīgajiem notikumiem, kas risinās šajās dienās, nemierīgs un uztraukts dodas mājās no darba. “Vai ar ģimeni viss būs kārtībā?” viņš nemierīgi vaicā sev. Tēvs ir jau notiesāts uz 25 gadiem, izsūtīts, mājās māte un divi brāļi. Vai tik viss būs kārtībā? Viņš tuvojās kaimiņu mājām, un no kaimiņienes uzzina, ka ģimene jau aizvesta.
Kāpēc? Šķiet, ikviens uzdeva sev un citiem šo jautājumu. Ernests Rudzroga bija partizāns. Cilvēks, kurš cīnījās pret varu, kuru ienīda tās netaisnību dēļ. Taču viņš tika nodots. Viņu nodeva sabiedrotā (arī partizāna) brālēns Čīme (diemžēl nožēla un vainas apziņa viņam nāca par vēlu- brīdī kad bija jānodod draugi, viņš bija varonis, taču vēlāk, sirdsapziņas pārmetumu dēļ izdarīja pašnāvību).…
